Kad redzu zaļas pļavas, zilo debess jumu
Un dzirdu, kā tur augšā putnu dziesmas skan,
Es priecājos par visu, kas ap mani tuvu,
Un slavēt Latgali, tik ļoti gribas man.
Sirds, dvēsele — tās manas dzīves acis,
Caur kurām pasaule man pretī nāk.
Sirds gavilē, kad apkārt sejas priekā staro,
Raud dvēsele, kad likstas ļaudis māc.
Ai, mana Latgale, nu atplauksti un ziedi,
Lai zaļie meži šalc un kuplas druvas briest!
Zem miera debesīm lai tauta veido dzīvi,
Kur cieņa goda prāts un darba tikums īsts!